Šis nav ieguldījumu ieteikums. Šeit sniegtā informācija ir paredzēta tikai izglītojošiem un informatīviem nolūkiem un nav uzskatāma par ieteikumu pirkt vai pārdot jebkuru finanšu produktu.
Variation margin ir ikdienas mark-to-market maksājums, ko rada sviras pozīcija. Ja pozīcija virzās pret tirgotāju, tirgotāja pašu kapitāls samazinās, un brokeris var izteikt margin call. Margin call ir pieprasījums iemaksāt vairāk naudas, slēgt daļu no pozīcijas vai abus. Tirgotājs, kurš nereaģē uz zvanu, tiek pakļauts piespiedu slēgšanai, un piespiedu slēgšana ir sliktākais iznākums nepietiekami nodrošinātas margin pozīcijas gadījumā.
Notikumu secība
Pirmais notikums ir margin call. Brokeru sistēma konstatē, ka tirgotāja pašu kapitāls ir nokrities zem uzturēšanas maržas, un brokeris izsniedz margin call. Izsaukums norāda nepieciešamo naudas summu, iemaksas termiņu un sekas, ja netiek reaģēts.
Otrais notikums ir tirgotāja rīcība. Tirgotājam ir noteikts laika posms (parasti 24 līdz 72 stundas), lai iemaksātu vairāk naudas, slēgtu daļu pozīcijas vai izdarītu abus. Tirgotājs, kurš iemaksā naudu, izpilda izsaukumu, un pozīcija paliek atvērta. Tirgotājs, kurš neko nedara, ierosina nākamo notikumu.
Trešais notikums ir piespiedu slēgšana. Brokeru sistēma slēdz pozīciju par sliktāko pieejamo cenu, un zaudējums tiek fiksēts. Tirgotājam paliek mazāks konts un sliktāks priekšstats par tirgu.
Ceturtais notikums ir atkopšanās. Tirgotājam jāizvērtē situācija, nepieciešamības gadījumā jāpapildina konts ar papildu naudu un jāizlemj, vai turpināt tirdzniecību. Atkopšanās ir sarežģīta, jo tirgotājam jāspēj pārvarēt zaudējumu.
Piespiedu slēgšanas izmaksas
Piespiedu slēgšanas izmaksas ir zaudējumi par pozīciju plus komisijas maksa. Komisijas maksa ir Brokera maksa par piespiedu slēgšanu, un tā parasti ir fiksēta summa (€25 līdz €100) vai arī procentuāla daļa no pozīcijas vērtības. Komisijas maksa ir norādīta Brokera komisiju cenrādī.
Izmaksas parasti ir lielākas, nekā tirgotājs gaidīja. Piespiedu slēgšana parasti notiek sliktākā līmenī nekā tirgotāja stop, jo Brokeris slēdz par visnelabvēlīgāko pieejamo cenu, nevis par tirgotāja stop cenu. Starpība (slippage) starp tirgotāja stop un piespiedu slēgšanu ir reāla izmaksu daļa, un slippage parasti ir daži procenti.
Izmaksas ir arī lielākas tāpēc, ka tirgotājs ir spiests slēgt pozīciju sliktākajā brīdī. Atgūšanās no slēgtās pozīcijas nav iespējama, un tirgotājam ir jāgaida jauna iespēja.
Visbiežākais piespiedu slēgšanas iemesls
Visbiežākais piespiedu slēgšanas iemesls ir nepietiekams nodrošinājums (under-funding) maržai. Tirgotājs, kurš iemaksā tikai sākotnējo maržu, neparedz buferi starpībai (gap), un starpība izraisa maržas pieprasījumu (margin call). Tirgotājs, kurš iemaksā sākotnējo maržu plus buferi, lielākajai daļai starpību ir ar “spilvenu”, un piespiedu slēgšana ir mazāk ticama.
Otra biežākā cēlonis ir pārmērīga sviras (over-leveraging) izmantošana. Tirgotājs, kurš ieņem pozīciju, kas ir lielāka, nekā konts spēj atbalstīt, ir pakļauts maržas pieprasījumam pat normālas svārstības laikā, un piespiedu slēgšana ir visdrīzākā iznākums. Tirgotājs, kurš pozīcijas apjomu nosaka atbilstoši stop līmenim un kontam, nevis vēlamajai peļņai, ir mazāk ticams, ka tiks piespiedu kārtā slēgts.
Trešais biežākais iemesls ir pozīcijas turēšana pār zināmu notikumu. Tirgotājs, kurš tur sviras (leveraged) pozīciju pāri nedēļas nogalei, svētku dienai vai nozīmīgam ziņu notikumam, ir pakļauts starpībai (gap), un tieši starpība visdrīzāk izraisa maržas pieprasījumu. Risinājums ir būt ārpus pozīcijas pār zināmo notikumu vai arī noteikt pozīcijas apjomu atbilstoši riskam, ko rada starpība.
Kā izvairīties no piespiedu slēgšanas
Godīgā atbilde ir pozīcijas apjomu noteikt, ņemot vērā risku saistībā ar cenu starpību (gap), nevis ikdienas risku. Tirgotājs, kurš pozīcijas apjomu nosaka tā, lai tas atbilstu 20% gap riskam, ir ar buferi lielākajai daļai gap situāciju, un piespiedu slēgšana ir mazāk ticama. Tirgotājs, kurš pozīcijas apjomu nosaka tikai pēc sākotnējās maržas, neiegūst buferi, un piespiedu slēgšana ir visdrīzākā iznākums pirmajā nozīmīgajā gap.
Otrā atbilde ir kontā turēt naudas buferi. Tirgotājs ar 20% naudas buferi var izpildīt maržas pieprasījumu, neaizverot pozīciju, un pozīcija paliek atvērta. Tirgotājs ar 0% naudas buferi ir spiests slēgt pozīciju, lai izpildītu pieprasījumu, un zaudējums tiek “fiksēts”.
Trešā atbilde ir izvairīties no sviras pozīcijas turēšanas pār zināmu notikumu. Tirgotājs, kurš pirms Fed sanāksmes, peļņas publikācijas vai nozīmīga datu paziņojuma ir sviras pozīcijā, ir pakļauts gap riskam, un tieši gap ir visbiežākais maržas pieprasījuma iemesls. Risinājums ir slēgt pozīciju pirms notikuma vai samazināt pozīcijas apjomu līdz tādam līmenim, kas spēj izturēt lielu gap.
Ko darit, ja piespiedu slēgšana jau ir notikusi
Pirmais solis ir izvērtēt zaudējumus. Tirgotājam ir jāaplūko zaudējumi, komisijas maksa un atlikusī konta bilance. Atlikusī bilance ir tirgotāja kapitāls turpmāk, un tieši kapitāls ir atveseļošanās pamats.
Otrais solis ir pārskatīt stratēģiju. Piespiedu slēgšana ir signāls, ka stratēģija nav pielāgota tirgotāja kontam, tirgotāja riska tolerancei vai tirgotāja disciplīnai. Tirgotājam ir jāpārskata stratēģija, jāidentificē neveiksmes cēlonis un jānovērš neveiksmes cēlonis, pirms atsākt tirdzniecību.
Trešais solis ir, ja nepieciešams, papildināt kontu ar papildu naudu. Tirgotājs, kuram ir piemērota piespiedu slēgšana, var nebūt pietiekami daudz kapitāla, lai tirgotu stratēģiju pareizajā apjomā. Tirgotājam konts jāpapildina ar naudu, kas nav nepieciešama citiem mērķiem, un jāatsāk tirdzniecība ar mazāku apjomu.
Saistītie resursi
Kur sākt
Ja izmantojat sviru, visnoderīgākais vingrinājums ir aprēķināt buferi, kas jums nepieciešams, lai izdzīvotu 20% kritumu jūsu pozīcijā. Mūsu brokeru salīdzinājums uzskaita katra brokera maržas politikas un variācijas maržas procedūru, kas kopā parāda, kāds ir naudas plūsmas apjoms pirms jūs atverat pozīciju.